Zivju resursu aizsardzība un atjaunošana

Dabas aizsardzība nozīmē bioloģiskās un ainavu daudzveidības un atsevišķu dabas objektu aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu. Visbiežāk bioloģisko daudzveidību definē kā dzīvo organismu un ekoloģisko kompleksu trīs līmeņos: daudzveidība vienas sugas ietvaros – ģenētiskā daudzveidība; daudzveidība starp sugām; daudzveidība ekosistēmu līmenī.

Visa Rīgas jūras līča piekrastes teritorija Carnikavas novadā atrodas dabas parka “Piejūra” teritorijā. Dabas parka teritorijai ir noteiktas funkcionālās zonas – dabas lieguma zona, dabas parka zona un neitrālā zona. Dabas parka "Piejūra" individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību, kā arī funkcionālo zonējumu, lai nodrošinātu teritorijai raksturīgo jūras piekrastes ekosistēmu kompleksa saglabāšanu, īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzību, un vienlaikus saglabātu dabas un kultūrvēsturiskās vērtības sabiedrības izglītošanai un atpūtai dabas parkā, nosaka dabas parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

Prioritārie zivju ūdeņi ir saldūdeņi, kuros nepieciešams veikt ūdens aizsardzības vai ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumus, lai nodrošinātu zivju populācijai labvēlīgus dzīves apstākļus. Tos iedala lašveidīgo un karpveidīgo zivju ūdeņos.

Būtiskākie faktori, kas nosaka zivju resursu atražošanos Latvijas piekrastē, ir krasta morfoloģija, grunts substrāta veids un ūdens dzidrums. Piekrastes zonai var būt nozīmīga loma gan kā nārsta vietai, gan kā zivju kāpuru un mazuļu dzīvotnei, gan kā pieaugušu īpatņu barošanās vietai. No zivju resursu dabiskās atražošanas viedokļa Gaujas lejtece ir nozīmīga galvenokārt kā ceļotājzivju (lasis, taimiņš, vimba un upes nēģis) migrācijas ceļš, kā arī kā upes nēģu kāpuru (ņurņiku) uzturēšanās vieta. Dažādu anadromo ceļotājzivju (zivis, kuras uzturas jūrā, bet nārsto saldūdeņos) migrācija ar mainīgu intensitāti Gaujas lejtecē norisinās faktiski visu gadu. Var izšķirt trīs nozīmīgākos (rudens, ziemas un pavasara) anadromo ceļotājzivju migrācijas periodus. Vairākas Rīgas līča dienviddaļā un tai skaitā arī līča piekrastes rajonā Carnikavas novadā sastopamās zivju sugas ir iekļautas Latvijas un starptautiskajos normatīvajos aktos par sugu aizsardzību.

Saskaņā ar Zvejniecības likumu zivju resursus Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu, teritoriālo ūdeņu un ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursu aizsardzību un uzraudzību veic Valsts vides dienests un Dabas aizsardzības pārvalde, kā arī Valsts vides dienesta pilnvarota persona — sabiedriskais vides inspektors. Pašvaldības pilnvarota persona veic zivju resursu aizsardzību attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā. Zivju resursu uzskaiti, novērtēšanu, zinātniski pamatotu rekomendāciju izstrādi un zivsaimniecisko ekspertīzi pēc valsts, pašvaldības vai juridisko un fizisko personu pasūtījuma veic valsts zinātniskais institūts BIOR. Pašvaldība piedalās zvejas resursu atjaunošanā un makšķerēšanas noteikumu ievērošanas kontrolē. 

KUR DRĪKST ĶERT ZIVIS?

A) Visās publiskajās ūdenstilpēs – ar makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karti; bez maksas izmantojot tauvas joslu – 10m, jūras piekrastē – 20m.

B) Licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību vietās – ar karti un licenci.

C) Privātajos ūdeņos – tauvas josla ir 4m; Ja zvejas tiesības privātajos ūdeņos pieder valstij, noteikumi neatšķiras; ja zvejas tiesības pieder īpašniekam – noteikumi neatšķiras, bet jābūt īpašnieka atļaujai. Pie šādas ūdenstilpes jābūt norādei par privātīpašumu.

D) Tauvas josla, metros: privātos ūdeņos 4m; publiskos ūdeņos 10m; jūras piekrastē 20m

KUR NEDRĪKST ĶERT ZIVIS?

• Zem tiltiem, no tiltu konstrukcijām.
• 50m no apzīmētiem rūpnieciskās zvejas rīkiem.
• No laivas – apzīmētos kuģu ceļos.
• 100m lejpus aizsprostiem, slūžām un ūdenskritumiem.
• 200m no upju un kanālu ietekas jūrā (tālāk jūrā izvirzītie punkti).
• Izbūvētu molu gadījumā – molu iekšpusē makšķerēt nedrīkst (drīkst tikai uz jūras pusi).
• Jūrā pie lielo upju grīvām – 2000m rādiusā Ventas grīvā. 1000m Daugavas, Gaujas, Lielupes un Salacas grīvā.

MAKŠĶERNIEKAĒTIKAS KODEKSS

Makšķernieks:

1. Saudzīgi izturas pret dabu un ūdeņiem, nepiesārņo vidi pats un nekautrējas novākt palikušo aiz citiem.
2. Ciena citus makšķerniekus un citus ūdeņu lietotājus.
3. Rūpīgi iepazīstas ar makšķerēšanas noteikumiem, ievēro tos un spēj paskaidrot citiem.
4. Atbildīgi izturas pret zivju resursiem, netraucē zivju nārstu un saudzē nārsta vietas.
5. Māk pielietot principu ''ķer un atlaid'', cik iespējams saudzīgi atbrīvojot zemmēra, saudzējamās un jebkuras citas zivis.
6. Ievēro saudzīgu attieksmi pret zivīm, iemūžinot lomu foto vai video.
7. Lomā paturamās zivis nobeidz nekavējoties un mājās nes tikai tik lielu lomu, cik nepieciešams vienai ēdienreizei.
8. Nekavējoties ziņo atbildīgajiem dienestiem par ļaunprātīgiem noteikumu pārkāpējiem.
9. Sniedz patiesas ziņas par saviem lomiem un apzinās šo ziņu nozīmību zivju resursu nākotnes plānošanā.